Finanšu ministrija ir nākusi klajā ar jaunākajām prognozēm par Latvijas ekonomikas attīstību, un ziņas ir diezgan cerīgas. Speciālisti ir nolēmuši paaugstināt valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi 2026. gadam līdz 2,6%.
Tas nozīmē, ka mūsu saimnieciskā dzīve varētu kļūt nedaudz straujāka, nekā tika domāts iepriekš. Šādas izmaiņas galvenokārt skaidrojamas ar to, ka uzņēmēji un iedzīvotāji jūtas drošāk un vairāk investē nākotnē. Līdzīgs mērens pieaugums tiek prognozēts arī turpmākajos gados. Paredzams, ka ekonomikas izaugsme turēsies 2,5% līdz 2,7% robežās. Šis kāpums ir par pusprocentu lielāks nekā sākotnējie rādītāji, ko ministrija izstrādāja pērnā gada vasarā.
Viens no galvenajiem dzinējspēkiem pēdējā laikā ir bijušas investīcijas. Pagājušajā gadā tās augušas krietni straujāk, nekā speciālisti gaidīja. Sākotnēji tika lēsts, ka ekonomika augs par 1,1%, taču realitātē šis rādītājs varētu būt sasniedzis pat 2%. Tas ir būtisks lēciens, ko lielā mērā palīdzēja sasniegt Eiropas Savienības fondu projekti un publiskā sektora ieguldījumi.
Taču interesanti ir tas, ka beidzot sāk aktivizēties arī privātais sektors. Uzņēmumi kļūst drosmīgāki, tie vairāk aizņemas bankās un iegulda savā attīstībā. Arī cilvēki pēc ilgāka pārtraukuma ir sākuši tērēt vairāk. Pēc vairāku gadu stagnācijas privātais patēriņš trešajā ceturksnī pieauga par gandrīz diviem procentiem. Tas norāda uz to, ka iedzīvotāju pirktspēja pamazām atjaunojas un viņi jūtas stabilāk par savu nākotni.
Uzņēmēju noskaņojums un eksporta iespējas
Ekonomisti norāda uz kādu svarīgu rādītāju – uzņēmēju un patērētāju uzticības indeksu. Latvijā šis rādītājs jau kopš pagājušā gada vidus stabili uzlabojas. Oktobrī tas pat sasniedza līmeni, kāds bija pirms 2022. gada februāra notikumiem. Tas nozīmē, ka bailes un neziņa, ko izraisīja karš Ukrainā, pamazām atkāpjas, dodot vietu konstruktīvam darbam un plānošanai.
Arī Eiropā kopumā situācija sāk lēnām uzlaboties. Tā kā mūsu galvenie tirdzniecības partneri jūtas labāk, palielinās arī iespējas Latvijas precēm un pakalpojumiem ārvalstu tirgos. Lai gan pasaule joprojām saskaras ar dažādām politiskām nesaskaņām un tirdzniecības ierobežojumiem, kopējā tendence ir pozitīva. Eksports pagājušā gada laikā jau ir uzrādījis nelielu izaugsmi, un tiek prognozēts, ka šī tendence turpināsies arī 2026. gadā.
Cenu kāpums un ikdienas tēriņi
Lai gan ekonomika aug, jārēķinās, ka dzīve nekļūs lētāka. Finanšu ministrija ir paaugstinājusi inflācijas prognozi 2026. gadam līdz 2,9%. Iepriekš tika cerēts uz 2,3% pieaugumu, taču realitāte ir koriģējusi šos skaitļus. Galvenie iemesli ir saistīti ar pārtikas cenām, kas pērn auga straujāk nekā plānots. Tāpat savu lomu spēlē dārgāka elektroenerģija un siltums.
Vēl viens faktors, kas neļauj cenām kristies, ir darbaspēka izmaksas. Uzņēmējiem jāmaksā lielākas algas, lai piesaistītu darbiniekus, un tas dabiski atspoguļojas pakalpojumu cenās. Tomēr tiek prognozēts, ka pēc 2026. gada cenu kāpums stabilizēsies ap 2,3%, kas ir ierasts rādītājs valstij, kura vēl tikai tiecas sasniegt Eiropas turīgāko valstu līmeni.
Darba tirgus un algas
Situācija darba tirgū saglabājas stabila, un bezdarba līmenis lēnām sarūk. Paredzams, ka 2026. gadā bezdarbs noslīdēs zem 6,6%, bet vēlāk varētu nokrist pat līdz 5,8%. Tas notiek divu iemeslu dēļ: pirmkārt, ekonomika aug un vajag vairāk darbinieku; otrkārt, darbspējas vecuma cilvēku skaits valstī samazinās.
Runājot par algām, tās turpinās pieaugt, lai gan vairs ne tik strauji kā iepriekšējos gados. Šogad prognozēts vidējās algas kāpums par 6,5%, bet nākamgad – par 6%. To veicina gan darbinieku trūkums, gan inflācija. Tajā pašā laikā valsts sektorā strādājošajiem jārēķinās ar mērenāku atalgojuma pieaugumu, jo valdība plāno rūpīgāk sekot līdzi tēriņiem.
Finanšu ministrija uzsver, ka visas šīs prognozes ir balstītas uz piesardzīgiem pieņēmumiem. Pasaule joprojām ir diezgan neparedzama vieta. Galvenie riski ir saistīti ar notikumiem ārpus Latvijas robežām. Ja lielajās valstīs sāksies jauni tirdzniecības kari vai politiski konflikti, tas var negatīvi ietekmēt arī mūsu eksportētājus.
Tāpat pastāv risks, ka pārāk straujš ražošanas izmaksu kāpums var padarīt Latvijas preces pārāk dārgas citiem. Ja energoresursu cenas pēkšņi atkal strauji lēks augšā, tas var likt cilvēkiem vairāk taupīt un mazāk tērēt veikalos. Šīs prognozes ir kā ceļa karte, taču jārēķinās, ka apstākļi jebkurā brīdī var mainīties. Februāra vidū šos aprēķinus ir apstiprinājusi arī Fiskālās disciplīnas padome, atzīstot tos par pamatotiem pašreizējā situācijā.
